Speciālistu ieteikumi atlabšanas periodam pēc Covid-19 pārslimošanas
Šā gada pirmajos mēnešos Latvija piedzīvoja īpaši augstus Covid-19 saslimstības rādītājus. Kamēr daļai Covid-19 pacientu slimošana norisinās viegli un neatstāj komplikācijas, tikmēr citi pēc izslimošanas saskaras ar dažādām veselības problēmām. Kādas ir biežākās komplikācijas pēc Covid-19 izslimošanas un ko darīt, lai ar tām veiksmīgāk tiktu galā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte Veselības centrs 4 preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute interniste Liene Martinsone-Bērzkalne un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
“Garais Covid-19”
Kā skaidro L. Martinsone-Bērzkalne, situācijas, kad komplikācijas pēc Covid-19 izslimošanas saglabājas ilgākā laika posmā, zinātnieki ir nodēvējuši par garo Covid-19 jeb long Covid. Visbiežāk tam ir raksturīgs nogurums, elpas trūkums vai elpošanas problēmas, aizdusa, ieildzis klepus, locītavu un muskuļu sāpes, sāpes krūtīs, arī galvas sāpes. Samērā izplatīts ir arī ožas un garšas zudums. Daļa pacientu ar to saskaras īslaicīgi slimošanas laikā, tomēr dažiem zudums ir ilgstošs, piemēram, vairākus mēnešus. Tāpat “garā Covid-19” gadījumā ilgstoši var saglabāties paaugstināta temperatūra, kā arī reiboņi stāvus pozīcijā.
Saslimšana ar Covid-19 var ietekmēt arī pacienta mentālo veselību – visbiežākās šāda veida komplikācijas ir atmiņas traucējumi un koncentrēšanās problēmas. Diezgan izplatīts ir arī bezmiegs un miega traucējumi. Pētot dziļāk, redzam arī depresijas parādīšanos, pacientiem biežāk parādās trauksmes.
Taču jaunākie pētījumi atklāj, ka sekas var būt jebkurā orgānu sistēmā. Īpaši, ja kāda orgānu sistēma pirms tam ir likusi par sevi manīt, tajā var parādīties problēmas un ir ieteicams tai pievērst pastiprinātu uzmanību arī pēc izslimošanas, uzsver speciāliste. Faktori, kas nosaka vīrusa ģenēzi un to, kā tas izplatās mūsu organismā, joprojām līdz galam nav skaidri. Taču ir skaidrs, ka katram pacientam reakcija uz vīrusu var būt ļoti individuāla.
Ieteikumi pēc izslimošanas
Vizīte pie ārsta. Svarīgākais, ko vajadzētu paturēt prātā – nedrīkst kautrēties vai vilcināties un, ja pēc Covid-19 izslimošanas ir kādas komplikācijas, ir jādodas pie ārsta. Neatkarīgi no tā, vai tie ir miega traucējumi, ieildzis klepus, sirds problēmas, ilgstošs nogurums vai citi simptomi – ir nepieciešama speciālista konsultācija, uzsver L. Martinsone-Bērzkalne.
Asinsainas analīzes. Asins analīzes būtu ieteicamas ikvienam. Tiem pacientiem, kas neizjūt nekādas sekas pēc Covid-19 izslimošanas, šīs analīzes var ieplānot bez steigas, taču komplikāciju gadījumā tās nevajadzētu ilgstoši atlikt. Taču jāņem vērā, ka reizēm, veicot asins analīzes slimošanas laikā vai īsi pēc tās, rādītāji var būt diezgan izmainīti. Tādēļ svarīga ir arī sekošana līdzi izmaiņām – reizēm nepieciešams laiks, lai organisms atgūtos pēc vīrusa, un, piemēram, pēc mēneša asins analīžu rādītāji sakārtojas.
D vitamīns. Tāpat ļoti ieteicams ir pārbaudīt D vitamīna līmeni, īpaši, ja pēc slimošanas ir izteikts nogurums un nespēks. Ir novērots, ka vīruss spēj ievērojami ietekmēt organisma D vitamīna rezerves, tādēļ D vitamīns ir jālieto gan saslimšanas laikā, gan pēc tam pastiprinātā, nevis profilaktiskā devā, jo, iespējams, organismā jau ir iestājies D vitamīna deficīts. Turklāt D vitamīns ir svarīgs pie jebkuras saslimšanas – gripas, saaukstēšanās u. c. Tās visas patērē D vitamīna rezerves, tādēļ ir jāparūpējas par D vitamīna lietošanu ikdienā.
Ja nomoka nogurums. Tāpat noguruma gadījumā ieteicams pārbaudīt dzelzs rādītājus, veikt feritīna un cirkulējošā dzelzs analīzes, jo arī tas var radīt nogurumu un parādīties caur mazasinību jeb anēmiju. Vēl divi būtiski rādītāji ir B12 vitamīns un folijskābe. To iztrūkums var būt mazāks, taču katrs pacients ir individuāls un vīrusa ietekme uz šiem svarīgajiem elementiem var būt atšķirīga.
Pārbaužu veikšana. Ja pēc Covid-19 izslimošanas rodas komplikācijas, ir ieteicams veikt arī specifiskas pārbaudes. Piemēram, ieilguša klepus, aizdusas, apgrūtinātas elpošanas un citu līdzīgu simptomu gadījumā, kā arī smēķētājiem ir ieteicams veikt plaušu rentgenu vai plaušu datortomogrāfiju un spirogrāfiju. “Garā Covid-19” laikā mēdz parādīties plaušaudu pārmaiņas uz fibrozes pusi, tādēļ plaušu simptomus nedrīkstam ignorēt un neizmeklēt.
Viens klasiskais izmeklējums ir kardiogramma. Tā ieteicama situācijās, kad pacients sūdzas, piemēram, par aritmiju, pārsitieniem, sirds kūleņošanu, ātru vai lēnu sirdsdarbību. Atbilstoši pacienta simptomiem un sūdzībām ir jāveic arī citi izmeklējumi.
Rūpes par emocionālo veselību. Covid-19 pārslimošana var ietekmēt arī depresijas un trauksmes saasināšanos. Speciāliste novērojusi, ka šajā laikā cilvēki ir kļuvuši emocionālāki un jutīgāki. Liela nozīme ir ne vien slimošanai, bet arī izolācijai un ievērojamām ikdienas izmaiņām, ko piedzīvojām pēdējos gados. L. Martinsone-Bērzkalne iesaka nekautrēties un emocionālo simptomu gadījumā doties pie speciālista – psihoterapeita vai psihiatra, lai palīdzētu radušos problēmu risināt un nepārkāpt smalko mentālās veselības robežu, kad pacients vairs nesaprot ikdienas realitāti un pēc kuras atpakaļceļš nav viegls.
Fiziskās aktivitātes. Tās noteikti ir vajadzīgas atlabšanas procesā, tomēr ir jāievēro mērenība. Pacienti, kas izslimojuši ar asimptomātisku vai ļoti vieglu slimības gaitu bez būtiskiem plaušu simptomiem, fiziskās aktivitātes var atsākt patstāvīgi, taču ievērojami samazinot pirms slimošanas ierasto intensitāti un to kāpinot pamazām. Savukārt pacientiem, kuriem bijuši izteikti vīrusa simptomi, pirms fizisko aktivitāšu atsākšanas ir ieteicama konsultācija pie speciālista, piemēram, fizioterapeita. Jāatceras, ka šajā situācijā noteikti nevajag pārsteigties ar slodzes kāpināšanu, jo tas var vēl vairāk paildzināt atlabšanas un spēka atgūšanas periodu.
Hronisko slimību uzraudzība. Speciāliste atgādina, ka nedrīkstam aizmirst par jau esošajām veselības problēmām, ja tādas ir, jo Covid-19 pārslimošana var tās saasināt. Tādēļ ieteicama esošajai hroniskajai saslimšanai atbilstošu izmeklējumu veikšana un simptomu novērošana.
Uztura bagātinātāji. Vislabāk pēc Covid-19 izslimošanas ir veikt analīzes, lai noskaidrotu, kā tieši organismam pietrūkst. Parasti aktuālākais būs D vitamīns, taču spēku atgūšanai aktuāli var būt arī cinks, selēns, B12, arī C vitamīns. L. Martinsone-Bērzkalne iesaka tos lietot kā atsevišķus elementus kursa veidā, piemēram, vienu mēnesi, nevis multivitamīnu veidā.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver – pēc Covid-19 izslimošanas īpaši svarīgs ir veselīgs dzīvesveids – katru dienu izvēlēties veselīgu un sabalansētu uzturu, samazinot sāls patēriņu, nelietot alkoholu un uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu. Ēdienkartē jāiekļauj dārzeņi, augļi, ogas, zaļumi, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti. Ja uzturā nelieto zivis, tad ieteicams lietot zivju eļļu, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Tās ir nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai – labvēlīgi ietekmē gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan redzi un smadzeņu darbību. Atveseļošanās laikā un pēc tam vislabāk nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu. Imūnsistēmai nozīmīgi ir D, C, A un E vitamīni, kā arī selēns un cinks. Šie antioksidanti veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Jāatceras, ka ar uzturu neuzņemam pietiekami D vitamīnu, tāpēc ir svarīgi noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai nepietiekamības gadījumā to koriģētu ar D vitamīna līdzekļiem. D vitamīnu vislabāk lietot dienas pirmajā pusē ēšanas laikā, jo tas ir taukos šķīstošs vitamīns. Šis vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem, normālai muskuļu darbībai, veicina normālu imūnsistēmas darbību, vajadzīgs nervu un hormonālajām sistēmām, kā arī sirds un asinsvadu veselībai. Savukārt C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz mazināt nespēku un nogurumu, nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Tāpat noderīgi būs probiotiķi un bišu produkti.
Tāpat ieteicama kaitīgo ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešana, kā arī regulāru, veselības stāvoklim atbilstošu fizisko aktivitāšu atsākšana, pastaigas svaigā gaisā. Slodze jāpalielina pakāpeniski, un tā katram jāizvērtē individuāli. Kā to darīt pareizi, varēs ieteikt fizioterapeits. Svarīgs ir veselīgs miegs, kam jāatvēl 7-8 stundas ik dienas. Pēc slimošanas atgriežoties darbā, nepieciešams atrast laiku arī atpūtai un mazināt stresa līmeni. Šajos gadījumos noderīgi būs ārstniecības augi, kam piemīt nomierinoša darbība – piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, māteres un raudenes laksti, liepziedi, vīgriezes un kumelītes ziedi, miega traucējumu gadījumā arī melatonīnu saturoši līdzekļi. Miega traucējumus var veicināt pārāk liels stress, nemiers, trauksme vai dusmas. Savukārt veicināt veselīgu miegu palīdzēs vēdinātas telpas, svaigs gaiss, ērta guļvieta, klusums, tumsa, kā arī jācenšas iet gulēt vienā un tajā pašā laikā. Pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, skatīties TV, bet labāk palasīt kādu grāmatu.
