Klāt gavēnis! Kas jāņem vērā?
Šodien, 17. februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru.
Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējā gada laikā gavēni ir ieturējuši 13% aptaujāto, kamēr lielākā daļa jeb 85% gavējuši nav, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.
Mērķi var būt dažādi
Gavēņa laiks var tikt izmantots dažādiem nolūkiem – garīgai pieredzei, organisma attīrīšanai, prāta sakārtošanai, rakstura rūdīšanai, neveselīgu ieradumu atmešanai, mierīgākam dzīves posmam un citiem mērķiem. Tie, kuri gavēni ievēro attiecībā uz ēšanu, visbiežāk atsakās no saldumiem, trekniem ēdieniem, gaļas un alkohola. Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore uzsver, ka galvenais ir pašiem saprast, vai gavēnis ir nepieciešams, un to noteikti nevajadzētu uztvert kā modes lietu. Šobrīd cilvēkiem ir iespēja daudz ēst visa gada garumā, tādēļ nereti iztrūkst mērenības. Tādēļ gavēnis ir laba izdevība ļaut organismam mazliet atpūsties.
Svarīgi!
Ja atsakās no gaļas, bet lieto pārējos olbaltumvielas saturošus produktus, tad veselībai nekāds ļaunums nenotiks. Gadījumā, ja ir plānots no uztura strauji izslēgt visus dzīvnieku valsts produktus un ievērot striktu gavēni, vispirms būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu par veselības stāvokli, kā arī šeit varētu palīdzēt uztura speciālists. Krasi mainot ēšanas režīmu, var būt organisma atbildes reakcija – slikta pašsajūta, galvassāpes, reiboņi, vājums, caureja vai aizcietējumi, vēdera uzpūšanās, nogurums un citas problēmas.
Badoties nedrīkst grūtnieces, zīdītājas, bērni, pusaudži un cilvēki ar veselības problēmām, ja jālieto zāles. Nereti gan pie kādām atsevišķām saslimšanām ārsts var ieteikt atslodzes dienas, izslēgt kādas produktu grupas, bet tas jādara ārsta uzraudzībā.
Gavēnis ir vienošanās pašiem ar sevi, lai attīrītu organismu un prātu, kā arī ierobežotu tās lietas, kuras mums ikdienā traucē vai arī tiek patērētas pārmērīgā daudzumā!
BENU AptiekasVeselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
