Halovīns klāt! Kas jāzina par veselībai vērtīgo ķirbi?
Ķirbis ir šī laika karalis – gandrīz katrās mājās tas atrod vietu un pielietojumu! Kāds steidz no ķirbja gatavot Halovīna rotājumus, cits gatavo gardas biezzupas un ķirbju kēksus. Lai kāda būtu ķirbja vieta jūsu mājās, ir noderīgi zināt, ko vērtīgu tas mums sniedz, kā to pareizi uzglabāt un veselīgi pagatavot. Turklāt aktuālas ir arī ķirbju sēklas un ķirbju eļļa! Konsultē sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Ķirbis – diētisks, veselīgs, noderīgs
Ķirbis ir vērtīga oga, kas jāiekļauj uzturā, jo tā satur antioksidantus un vitamīnus, kā arī minerālvielas, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ķirbji ir ar zemu kaloriju saturu, to sastāvā ir daudz ūdens un šķiedrvielu. No vērtīgajām vielām ķirbji satur kāliju, dzelzi, kalciju, varu, magniju, C ,E, PP, B1, B2, B6 vitamīnu, folijskābi, karotinoīdus, luteīnu un zeaksantīnu. Ķirbju aktīvo vielu sastāvs noder imūnsistēmas stiprināšanai, redzes, sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un gļotādu veselībai. Ķirbjiem dzelteno vai oranžo krāsu nosaka tajos esošais beta karotīns. Jo krāsa košāka un izteiktāka, jo vairāk sastāvā ir beta karotīna. Ķirbji palīdz arī aizcietējumu gadījumā, tiem piemīt urīndzenoša un žultsdzenoša darbība, un tie stiprina urīnceļu muskulatūru.
Uztura speciāliste L. Sondore uzsver – ķirbis ir gana diētisks, jo 100 gramos ķirbja vidēji ir tikai 24 kilokalorijas un aptuveni 90% ir ūdens. Tas gan ir atkarīgs no izvēlētās šķirnes veida. Šo īpašību dēļ ķirbi ieteicams iekļaut uzturā, ja nepieciešama svara korekcija.
Ķirbim piemīt maiga garša, un vērtīgo vielu daudzums šajā brīnumogā to ļauj iekļaut teju vai visu cilvēku ēdienkartē – no zīdaiņu piebarošanas biezenīšiem līdz pikantām zupām. Ķirbis kā hameleons maina savas garšas un pielāgojas pārējām ēdiena sastāvdaļām, stāsta uztura speciāliste.
Šī lielākā oga pasaulē ir izmantojama pilnībā – mizas var sakaltēt, samalt un pievienot ēdieniem; mīkstumu izmantojam zupās, sautējumos, sacepumos un citos ēdienos, arī konditorejā. Ēdamas ir sēklas, savukārt to mīkstums izmantojams buljonu gatavošanai, zupām, kā arī masāžām, aplikatoriem muskuļu sāpju gadījumā. Uzturā lietojamas arī ķirbju stīgas un ziedi.
Dekoratīvie ķirbji Halovīnam
Pasaulē ir ap 800 ķirbju šķirnes, bet ne visas ir ēdamas. Ir dekoratīvie ķirbji, kas ir domāti mājas un dārzu dekorēšanai, dažādu tautu svētkiem, kā, piemēram, Halovīnam, kas tiek atzīmēts arī pie mums. Grebšanai izmanto speciālas šķirnes ķirbi – ar plānāku mizu un nelielu mīkstumu. Dekoratīvos ķirbjus uzturā nelieto. Savukārt, izmantojot ēdamos ķirbjus, būs gatavās mocības tos izgrebt, uzsver L. Sondore.
Recepšu un garšu dažādība
Ķirbis ir biezzupu karalis! Gatavojiet to kopā ar citām saknēm, veģetāru vai nē – pēc jūsu izvēles! Ķirbis labi saderēs ar ķiplokiem, sīpoliem, ingveru, timiānu, rozmarīnu, čili un citiem asajiem pipariem, labas kvalitātes Extra Virgin olīveļļu, ķirbju, sezama, kaņepju un linsēklu eļļu. Izbaudiet dažādās ķirbju garšas nianses – vienam piemitīs riekstaināka garša, cits būs sulīgāks vai miltainākas struktūras. Uztura speciāliste neiesaka ķirbja biezzupām pievienot kausētos sierus vai saldo krējumu – tas mazinās dabisko ķirbja garšu.
Tāpat ķirbis labi garšos kopā ar meža sēnēm, rīvētu cietā tipa sieru, zaļumiem. Cepeškrāsnī cepts ķirbis ar ķiplokiem, olīveļļu, kādu timiāna zariņu, pasniegts ar gaļu vai zivi būs lielisks vakariņu ēdiens, iesaka L. Sondore.
Uzglabāšana
Ķirbi pārgriežot uz pusēm, neņemiet ārā visas sēklas, ja to nav paredzēts visu uzreiz izmantot. Pāris dienas šādu ķirbi varēsiet uzglabāt, taču pēc tam tas ir jāizlieto, skaidro uztura speciāliste. Lai uzglabātu ķirbi ziemai, to var sarīvēt un sasaldēt iepriekš sadalītu porcijās. Tāpat var pagatavot ķirbja biezeni un sasaldēt. Šādi saldētu ķirbi izmanto zupās, sacepumos, kēksos un citur.
Uzglabājot mājas apstākļos atbilstošā temperatūrā, ķirbji var saglabāties nebojāti līdz pat pavasarim.
Vērtīgās ķirbju sēklas
Ķirbju sēklas satur E vitamīnu, aminoskābi triptofānu, Omega-3 taukskābes, magniju, cinku, un augu sterolus. Tās ir vērtīgs papildinājums pie ikdienas uztura. Pārdošanā ir pieejamas arī maltas ķirbju sēklas. Ķirbju milti ir bagātīgs olbaltumvielu avots – vidēji 100 gramos ir aptuveni 45 grami olbaltumvielu, stāsta L. Sondore. Sēklas uzturā lieto svaigas, viegli grauzdētas, ēdot tāpat un pievienojot salātiem, zupām un desertiem.
Savukārt BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka ķirbju sēklas izmanto zarnu parazītu izdzīšanai, pie urīna nesaturēšanas, prostatas un urīnpūšļa veselībai, kā arī tām piemīt žultsdzenoša un diurētiska darbība. Tās var lietot gan bērni, gan pieaugušie. Sēklas satur eļļas, olbaltumvielas, cinku, selēnu, magniju, varu, dzelzi, E vitamīnu, karotinoīdus, aminoskābes, flavonoīdus un fitosterolus. Ķirbju sēklu pulveri izmanto uztura bagātinātājos, kas paredzēti vīriešu veselībai, kā arī prostatas un urīnpūšļa veselībai.
No ķirbju sēklām iegūst eļļu, kas bagāta ar polinepiesātinātajām Omega-6 taukskābēm. Tā satur arī E vitamīnu, selēnu, karotinoīdus un ir pieejama ne tikai klasiskā veidā, bet arī kapsulās – arī kopā ar zivju eļļu, olīveļļu un upeņu sēkliņu eļļu. Ķirbju eļļa labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību, bet skaistumkopšanā to izmanto arī matiem un ādai. Ikdienā to var ērti izmantot salātu pagatavošanā, bet ir jāatceras, ka to nekarsē!
Novēlam košu un drošu svinēšanu!
Līdz 31. oktobrim piedalieties arī Halovīna ķirbju konkursā BENU Facebook lapā!
