Ēšanas kultūra svētku laikā un ikdienā
Eksperti: joprojām par daudz ēdam, par maz kustamies un neieklausāmies sevī
Ēšanas paradumu un kļūdu ziņā Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm – arī mēs ēdam par daudz, īpaši pārmērīgi lietojot ogļhidrātus un nepietiekami kustoties. Vienlaikus, cenšoties sekot “Jaunā gada apņemšanās” šabloniem, pieļaujam kļūdas, krītot galējībās un neieklausoties savā organismā. Pie šāda secinājuma šonedēļ nonāca eksperti “BENU Aptiekas” rīkotajā diskusijā “Ēšanas kultūra svētku laikā un ikdienā”.
Ēšanas kultūra vienmēr un īpaši mūsdienās ir strīdīgs jautājums, kurā pastāv daudz mītu un aizspriedumu. Kā ēst veselīgi un pasargāt sevi no mītiem, ko ietekmē modes tendences, un kā atbrīvoties no neveselīgas ēšanas ieradumiem – par šiem un daudziem citiem ar ēšanu saistītiem jautājumiem šonedēļ bezmaksas lekciju cikla „BENU veselības un skaistuma akadēmija” seminārā ietvaros “Ēšanas kultūra svētku laikā un ikdienā” diskutēja “BENU Aptiekas” piesaistītie eksperti – ārsts gastroenterologs Anatolijs Danilāns, sertificēts psihoterapeits Andris Veselovskis un “BENU Aptiekas” farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Nav viena pareiza ēšanas parauga
Nav viena vienīgā veselīgā ēšanas parauga, kas derētu visiem. Kā diskusijā uzsvēra ārsts gastroenterologs Anatolijs Danilāns – mēs katrs esam individualitāte, tādēļ tas ir normāli, ka ikviens no mums ēd citādāk. Mēs Latvijā ēdam ļoti līdzīgi kā citur pasaulē, attiecīgi – arī pieļautās kļūdas ir tādas pašas. Mēs ēdam par daudz! Un te nav runa par svētku reizēm un īpašiem gadījumiem. Kā uzsver A.Danilāns, pārēšanās pāris reizes gadā svētkos nav tas lielākais ļaunums un, mainot svinību paradumus vien, problēma netiks atrisināta. Nozīme ir tam, kā mēs dzīvojam ikdienā. Turklāt, lai saprastu, vai kaut ko darām nepareizi, bieži vien nav vajadzīga diagnostika un speciālistu apmeklējums, mēs varam paši paskatīties uz sevi – ja esi kļuvis apaļīgs, kaut kas dzīvē nav pareizi sabalansēts. Visbiežāk patiesība ir ļoti vienkārša – par daudz ēdam un par maz sportojam un kustamies.
Galvenie lieko svaru veicinošie faktori
Kā uzsver A. Danilāns, galvenais riska faktors liekā svara iegūšanai ir liekas kalorijas, savukārt visvieglāk mēs tās uzņemam ar saldumiem. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē – ar pārtiku uzņemam pārāk daudz ogļhidrātu. Par visļaunāko šobrīd tiek uzskatīta fruktoze – tā padara aknas taukainas un bojā asinsvadus. Tomēr augļi un dārzeņi mūsu organismam ir vajadzīgi, no tiem nevajag atteikties. Taču jāuzmanās ir no sulām – lai to patēriņš nebūtu pārāk liels. Jo ar tām ir vieglāk uzņemt daudz vairāk fruktozes nekā ar veseliem augļiem un dārzeņiem.
Jātiecas pēc garšīgas dzīves, ne tikai pēc garšīga ēdiena
Savukārt psihoterapeits Andris Veselovskis ir pārliecināts, ka dzīvē jāmeklē līdzsvars. Jo garšīgāka būs mūsu dzīve, jo mazāk saskarsimies ar ēšanas problēmām. Ja spējam izbaudīt savu dzīvi – ģimeni, darbu, parastās ikdienas norises, tad negribēsies vēl un vēl gūt labsajūtu ar uztura palīdzību. Ir jāsaprot: ja ir problēmas ar vēderu un tā nav fiziska vaina, tad jādomā, kā savu dzīvi padarīt garšīgāku – pēc iespējas uzlabot visas dzīves jomas – mācības, darbu, attiecības. Diemžēl bieži vien cilvēki nesaprot šīs sakarības un ir kā apmāti ar dažādām idejām, ticot mītiem, ka viens risinājums, piemēram, veselīgs uzturs, spēj atbrīvot no problēmām visās dzīves jomās. Diemžēl tā nenotiek. Mums ir jācenšas padarīt labāks katrs dzīves solis, nekrītot galējībās. Jāsaprot, ka nevar būt laime visur – vienmēr būs gan prieki, gan bēdas, un tas ir normāli. Taču jātiecas pēc tā, lai kopumā ar dzīvi spētu būt apmierināti. Kvalitatīva dzīve katrā tās brīdī ir svarīga mūsu veselības uzturēšanai. Jātiecas nevis ārstēt slimības, bet vairāk domāt, kā stiprināt savu veselību, vairāk kustēties, veidot labas attiecības un ievērot mērenību attiecībā uz uzturu.
Joprojām domājam īstermiņā
“BENU Aptiekas” farmaceita asistente Zanda Ozoliņa ir novērojusi – esam pieraduši meklēt ātrus risinājumus. Svētku laikā gremošanu veicinošo medikamentu pieprasījums ievērojami pieaug, kas liecina, ka risinām sekas, nevis cēloņus. Farmaceiti savā ikdienā saskaras ar cilvēku sūdzībām par gremošanas problēmām – gan pārēšanos, gan neēšanu, kas mūsdienās ir ne mazāk izplatīta problēma. Ikdienas steigā un stresā cilvēki aizmirst vai nepaspēj paēst, vai ēd steigā, kārtīgi nesakošļājot ēdienu. Tas viss izraisa dažādus gremošanas traucējumus, kurus cilvēki nereti vēlas ātri atrisināt ar medikamentu palīdzību. Tomēr jāņem vērā, ka medikamenti spēs palīdzēt tad, ja tos lietosiet pareizi un risināsiet problēmas cēloņus. Piemēram, lietojot medikamentus pret vēdera dedzināšanu, jāņem vērā, ka jāatsakās vai vismaz jāierobežo kafijas un citu dedzināšanu veicinošu produktu lietošana. Tas attiecas uz visām problēmām – jāmācās dzīvot sabalansēti, pievēršot uzmanību problēmu cēloņiem.
Jāizvairās no straujām pārmaiņām
Diskusijas eksperti bija vienisprātis – “Jaunā gada apņemšanās”, straujas un krasas pārmaiņas nesniedz pozitīvus rezultātus. Psihoterapeits A. Veselovskis uzsvēra – jebkuras pārmaiņas jāveic ļoti pakāpeniski, virzoties nelieliem secīgiem soļiem. Mūsu problēmas nav radušās vienā dienā, bet veidojušās ilgā laika posmā, tādēļ pārmaiņas ir liels darbs, kam nepieciešams laiks. Svarīgi sākt ar ko tādu, ko mēs spējas izdarīt, – pievienot dzīvei ko patīkamu, piemēram, kādu sportisku aktivitāti, noņemt kaut ko, kas sagādā nepatīkamas emocijas, un šādi soli pa solim virzīties uz priekšu. Ieteicams pārmaiņas sākt ar tām jomām, kas mums dzīvē sagādā visvairāk problēmu un negatīvu emociju – to risināšana ir primāra mūsu veselībai un labsajūtai.
Jābeidz sev pārmest
Vislielākais šķērslis tam, lai mēs spētu palīdzēt sev, ir sevis noniecināšana un pašpārmetumi. A. Danilāns aicina: “Izbeidziet sev pārmest! Neuzskatiet sevi par sliktākiem nekā citi! Jūs esat pietiekami labi, lai spētu tikt galā ar saviem kaitīgajiem ieradumiem!” Aizliegumi un nosodījums nepalīdzēs risināt problēmas, bet gan atbalsts un izpratne.
Arī Z. Ozoliņa uzsver – mums katram ir jāstrādā ar sevi. Mazāk sekot modes klišejām veselīga uztura joma, bet vairāk ieklausīties savā organismā.
