Aptauja: Pēdējā gada laikā vairāk nekā ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju pasliktinājušās attiecības ar tuviniekiem

Gandrīz divu gadu garumā Covid-19 pandēmija ir raisījusi asas diskusijas par vīrusa izplatību, vakcināciju, ierobežojumiem un citiem jautājumiem, tai skaitā arī ģimenes un tuvinieku lokā, nereti atstājot negatīvu ietekmi uz savstarpējām attiecībām. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti – vērtējot attiecības ar tuviniekiem pēdējā gada laikā, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka tās ir pasliktinājušās (6% – ievērojami pasliktinājušās, 21% – nedaudz pasliktinājušās). Tāpat 62% norāda, ka attiecības ar tuviniekiem pēdējā gada laikā nav mainījušās, 7% tās pat ir uzlabojušās, bet vēl 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.  

Analizējot iegūtās atbildes pēc respondentu dzimuma, secināms, ka nedaudz biežāk uz attiecību pasliktināšanos ar tuviniekiem norāda sievietes – viņu vidū 27% atbildējušas, ka pēdējā gada laikā attiecības ar tuviniekiem ir pasliktinājušās (7% – ievērojami pasliktinājušās, 20% – nedaudz pasliktinājušās), kamēr starp vīriešiem šis rādītājs ir 26% (5% – ievērojami pasliktinājušās, 21% – nedaudz pasliktinājušās). Vienlaikus sievietes biežāk norāda, ka pandēmijas laiks attiecības ar tuviniekiem ir ietekmējis pozitīvi – viņu vidū šādu atbildi sniedza 8%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 6%. Tāpat 61% sieviešu un 63% vīriešu norādījuši, ka pandēmijas laikā viņu attiecības ar tuviniekiem nav mainījušās.

Pēc aptaujāto vecuma biežāk par attiecību pasliktināšanos ar tuviniekiem norāda gados jaunāki cilvēki. Piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem 36% atzinuši, ka attiecības ar tuviniekiem pēdējā gada laikā ir pasliktinājušās (8% – ievērojami pasliktinājušās, 26% – nedaudz pasliktinājušās), respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 34% (7% – ievērojami pasliktinājušās, 27% – nedaudz pasliktinājušās), kamēr retāk šādu viedokli pauž gados vecāki cilvēki – vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem tie ir 19%. Par attiecību uzlabošanos pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk apstiprinoši atbild vidējās paaudzes cilvēki, piemēram, vecumā no 45 līdz 54 gadiem šādu atbildi sniedza 9%, bet pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir no 5% līdz 8%.

Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū 26% snieguši atbildi, ka viņu attiecības ar tuviniekiem pēdējā gada laikā ir pasliktinājušās, tomēr interesanti, ka krievvalodīgie biežāk norāda, ka attiecības ar tuviniekiem ir ievērojami pasliktinājušās – latviešu vidū tās ievērojami pasliktinājušās ir 5%, bet starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 10%. Pandēmijas ietekmē attiecības ar tuviniekiem nav mainījušās attiecīgi 62% latviešu un 65% krievvalodīgo, bet uzlabojušās tās ir 7% latviešu un 4% krievvalodīgo.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, novembrī aptaujājot 3109 respondentus.