Aptauja: 27% iedzīvotāju apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus
Aptauja: 27% iedzīvotāju apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā publiski izskanēja informācija par to, ka strauji tiek izpirktas dažādas medicīnas preces un pārtikas produkti, piemēram, pieauga interese par jodu, sāli un citām precēm. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometra dati, kuros atklāts, ka kopumā 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pirmajās divās nedēļās pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, proti, lielākā daudzumā iegādājušies produktus ar ilgu derīguma termiņu.
Tikmēr 72% pārtikas uzkrājumus minētajā laikā nav sākuši veidot, bet vēl 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Par to, kādēļ cilvēki izvēlas šādi rīkoties, un to, kā tikt galā ar emocijām krīzes laikā, stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis.
Aktīvākie – sievietes un latvieši
Biežāk pārtikas uzkrājumus apzināti sākušas veidot sievietes – viņu vidū tā rīkojušies 23%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 20%. Tikmēr 66% sieviešu un 80% vīriešu pārtikas uzkrājumus nav sākuši veidot, bet vēl 1% katrā no respondentu grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas pārtikas uzkrājumus biežāk sākuši veidot latvieši – viņu vidū produktus ar ilgu derīguma termiņu apzināti iegādājušies 28% respondentu, kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 12%. Attiecīgi 71% latviešu un 86% pirmo divu nedēļu laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināti pārtikas uzkrājumus nav sākuši veidot, bet vēl 1% katrā no respondentu grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Analizējot aptaujas rezultātus pēc vecuma, pārtikas uzkrājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sāka veidot 30% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 23% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 32% – vecumā 35 līdz 44 gadiem, 24% – vecumā no 45 līdz 54 gadiem, bet vecumā no 55 līdz 74 gadiem šādi rīkojās 25% respondentu.
Speciālists aicina notikumus vērtēt racionāli!
Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka, lai arī pārtikas, medikamentu vai degvielas sagāde tuvākajām pāris nedēļām ir atbalstāma darbība un liecina par resursu plānošanu, tomēr apzināta masveida preču pirkšana norāda uz ļoti saasinātu situācijas uztveri. Speciālists atgādina, ka šajā laikā ir svarīgi sekot līdzi notikumiem Ukrainā, bet dozēt pieejamās informācijas apjomu, kā arī mēģināt nenodarbināt savu prātu ar hipotētiski ļoti maz ticamiem, bet ļauniem scenārijiem, kas prātos varētu radīt bailes, izmisumu un pamudināt uz neracionālu rīcību, kā, piemēram, masveida preču pirkšanu un krāšanu. A. Veselovskis uzsver, ka, lai tiktu galā ar emocionālo spiedienu un plašo emociju gammu, katram ir jāmeklē savi veidi, kā iesaistīties un palīdzēt, bet vienlaikus jāturpina fokusēties uz ikdienu – vienkāršām lietām, piemēram, pastaigu svaigā gaisā, izkustēšanos, bērniem, darbu, atpūtu u.tml. Tāpat jāmēģina raudzīties uz sev apkārt notiekošo pēc iespējas racionāli un ar apziņu, ka “jā, ir krīze, nav viegli, bet es tikšu galā”.
BENU Aptiekas Stresa termometra dati iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, no 9. līdz 11. martam aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus.
