5 jautājumi par ādu un sauli

Tikai dažus mēnešus gadā varam priecāties par saules siltumu un gaismu, tāpēc ir tik saprotama vēlme to izbaudīt iespējami daudz. Atgādinām, kā rīkoties, lai uzturēšanās saulē ir ne tikai patīkama, bet arī veselībai droša!

Konsultē dermatoveneroloģe Lāzerplastikas klīnikā ANITA ĀBELĪTE

1.Kāpēc saule ir tik bīstama?

Kāpēc iesaka sargāties no saules? Te vainīgi ir kaitīgie UVA un UVB stari, kas iedarbojas uz ādas ārējiem un dziļākajiem slāņiem. Jo biežāk gadījies saulē apdegt, jo kaitīgāka ir nākamā šo staru iedarbība. Turklāt izpētīts, ka arī paši stari ar katru gadu kļūst arvien negantāki. Regulāra ādas apdedzināšana saulē var novest gan pie straujākas ādas novecošanas, gan pigmentācijas plankumu veidošanās, dažādām ādas alerģijām, gan arī sliktākajā scenārijā – pie ādas vēža melanomas veidošanās.

Ādas iedegšana un apdegšana ir tās dabiska pašaizsardzība pret kaitīgajiem ultravioletajiem stariem. Kamēr iedegums tikai veidojas, āda vēl veiksmīgi aizsargājas, bet, kad tā jau ir apdegusi, skaidrs – tai no plāna sevi aizsargāt nekas nav izdevies. Dabiski ādu no apdegšanas sargā pigments melanīns, kas veidojas ādas virsslānī. Jo tumšāka āda no dabas, jo vairāk melanīna, un līdz ar to arī dabiskā aizsardzība ir lielāka. Tāpēc dabiski bālie cilvēki apdeg ātrāk, jo viņu ādas virsslānī melanīna ir krietni mazāk.

2.Bet kā ar D vitamīnu?

Uzturoties saulē, patiešām tiekam pie mūsu organismam tik vērtīgās D vitamīna devas, tāpēc pavisam no saulītes slēpties nevajag. Pietiek vien ar vidēji 15–30 minūtēm, ko pavadām saulē, lai uzņemtu nepieciešamo D vitamīna dienas devu (katram šis laiks nedaudz atšķiras). Tiem, kas saulē ātri apdeg, 20 minūtes vai pusstunda bez saules aizsargkrēma gan var būt pārāk ilgs laiks – tad saulē pavadītais laiks jāsadala īsākos posmos. Pozitīvi ir tas, ka pašā dienas vidū, kad saule karsē visvairāk, D vitamīns organismā neveidojas visintensīvāk, – pierādīts, ka vislabāk D vitamīnu mēs uzņemam, ja tā drīkst sacīt, rīta un pēcpusdienas saulē. Lieliski! Jo tad arī risks apdegt ir mazāks.

3.Kā pareizi lietot saules aizsargkrēmu?

Svarīgi zināt, ka saules aizsargkrēms savu aizsardzību neuzsāk uzreiz pēc to uzklāšanas, bet tikai pēc laiciņa. Speciālisti iesaka aizsargkrēmu uzsmērēt 20–30 minūtes pirms došanās saulē. Tāpēc, ja ir vēlme uzņemt D vitamīnu, var iziet saulītē sev pieņemamā laikā, pēc tam atkal ieiet telpās, uzsmērēt krēmu un tikai pēc pusstundas iet atkal saulē.

Visrūpīgāk ar krēmu jāapsmērē pleci un seja, kā arī tās ķermeņa zonas, kuras būs visvairāk pavērstas pret sauli (piemēram, strādājot dārzā). Tāpat jāatceras, ka atpūšoties uz ūdens, saule ķer labāk, jo ūdens ultravioletos starus atstaro. To dara arī smiltis, sniegs un asfalts.

Krēma kārtiņa ik pēc laika jāatjauno. Jo lielāks ir krēma SPF, jo ilgāku laiku tas aizsargā, tomēr jāatceras, ka krēms noskalojas ar ūdeni peldes laikā, kā arī ar sviedriem. Laba aizsardzība būs krēmiem ar SPF 20 vai 30, ļoti stiprai saulei (piemēram, ceļojot uz dienvidiem) jāizvēlas ar vēl lielāku skaitli – pat 50. Krēms ar filtru noteikti jāklāj arī uz sejas. Daudziem mūsdienās tik populārajiem BB krēmiem vai klasiskajiem tonālajiem krēmiem ir SPF, tāpēc sievietes lietošanai uz sejas var izvēlēties arī kādu no tiem.

4.Ko darīt, ja āda tomēr apdeg?

Pirmās apdeguma pazīmes ir apsārtums, jutība, uztūkums. Ja apdegums ir jau nopietnāks, parādās arī pūslīši ar šķidrumu iekšpusē (tie vēlāk plīsīs, un būs kreveles). Kad āda saulē ir cietusi, svarīgi pēc iespējas drīzāk nonākt vēsā, ēnainā vietā, dzert vēsu ūdeni un uz ādas klāt vēsas kompreses. Var pat iekāpt vēsā vannā. Kad āda atdzesēta, tai jāuzklāj pantenolu saturošs krēms, pieniņš vai aerosola putas, vai arī kāds no SOS krēmiem, kas paredzēts lietot pēc sauļošanās.

Ja āda apdegusi ļoti spēcīgi, ir uztūkusi, niez, var iedzert kādu antihistamīna tableti, tā mazinās kairinājumu.

Viena no pirmajām tautas metodēm, kas uzreiz nāk prātā, ir skābā krējuma smērēšana uz ādas. Bet – to darīt nevajag, jo krējuma sastāvā ir tauki, kas neļauj ādai elpot, un tas var pat kavēt dzīšanas procesu.

Svarīgi apdegušo vietu turpmāk īpaši sargāt no saules, jo ādas dabiskās aizsargspējas šajā zonā ir mazinājušās, un turpmāk tā var apdegt daudz straujāk un nopietnāk. Kamēr apdeguma pazīmes nav mazinājušās, svarīgi ir neiet pirtī, karstā vannā.

5.Kam īpaši jāsargājas no saules?

Ļoti jutīgi pret kaitīgajiem UV stariem ir mazi bērni un gados vecāki cilvēki. Vairāk piesargāties vajadzētu arī grūtniecēm, jo hormonālo izmaiņu dēļ viņām ir lielāks risks iedzīvoties pigmentācijas plankumos, no kā pēc tam praktiski nav iespējams pilnībā atbrīvoties. Saulē īpaši jāsargājas arī tiem, kam uz ķermeņa ir daudz dzimumzīmju, jo viņi jau ir melanomas riska grupā. Saules kaitīgie stari vēl vairāk pastiprina melanomas risku. No saules īpaši jāsargājas, kam ģimenē kāds asinsradinieks saslimis ar ādas vēzi.

Jebkuram, bet īpaši tiem, kas pret sauli ir jutīgi, līdztekus aizsargkrēmam jāpadomā arī par atbilstošu apģērbu – galvā jāliek cepure ar platu malu, kas aizēno seju un plecus, uz acīm – saulesbrilles. Daļēji saules starus aizsedz arī apģērbs, un, uzturoties saulē, ieteicams vilkt vieglu, elpojošu kokvilnas vai lina apģērbu. Ja saule intensīva, ir dienas vidus, aizsargkrēms jāuzklāj arī zem apģērba, jo tas UV starus pilnībā neaiztur.

Vērts zināt!

Visaktīvākie saules stari ir no pulksten 11–15! Turklāt 80–90% kaitīgā starojuma mūs sasniedz arī mākoņainā dienā, tāpēc arī tad jālieto aizsargkrēms.

UVA stari ir kaitīgāki!

Ir divu veidu stari – UVA un UVB. Daļai krēmu ir tikai UVB staru filtrs, un tas nozīmē, ka šis krēms no kaitīgās iedarbības pasargā tikai ādas virskārtu. Parasti šie krēmi ir lētāki. Bet, lai pasargātu arī ādas dziļākos slāņus, kas patiesībā ir būtiskākais visā šajā pasākumā, jāizvēlas krēms gan ar UVA, gan UVB staru aizsardzību, un tas maksās mazliet dārgāk.

Nosaki savu ādas fototipu!

Pirmajam tipam ir gaiša āda, rudi vai blondi mati, vasarraibumi. Saulē apdeg ļoti ātri, un āda tad kļūst sārta, drīz vien lobās, un iedegums neveidojas. Laiks, ko var pavadīt saulē bez aizsargkrēma, ir ļoti īss – ne ilgāk par 10 minūtēm.

Otrajam tipam arī ir gaiša āda, bet ne tik bāla, cik pirmajam, vasarraibumi var būt, bet mazāk. Mati – gaiši, gaiši brūni. Ātri apdeg, bet mēdz arī pavisam viegli iesauļoties. Saulē bez aizsargkrēma var uzturēties aptuveni 20 minūtes.

Trešajam tipam ir tumsnēja āda, mati – tumši blondi vai brūni. Ātri iedeg, apdeg samērā reti. Saulē bez aizsargkrēma gan nevajadzētu uzturēties ilgāk par pusstundu.

Ceturtais un piektais tips sastopams dienvidu zemēs cilvēkiem ar izteikti tumšu ādas krāsu.