Bērnu onkoloģija

Ik gadu Latvijā vidēji 40-50 bērniem tiek diagnosticēta onkoloģiska saslimšana
Lai gan bērnu onkoloģisko saslimšanu rādītāji Latvijā pēdējos gados saglabājušies nemainīgi – ik gadu vidēji 40 līdz 50 bērniem tiek diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, precīzu ainu, no valsts izbraukušo iedzīvotāju dēļ, iezīmēt ir sarežģīti,  “BENU Aptiekas” kampaņas “Ar sirsnību pret slimību!” ietvaros rīkotajā diskusijā par bērnu onkoloģiju Latvijā norādīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Gunita Medne.

Diskusijas dalībnieki vērsa klātesošo uzmanību uz vecāku lomu bērnu veselības stāvokļa uzraudzībā, lai savlaicīgi konstatētu un iespēju robežās novērstu potenciālu saslimšanu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova atzīst, ka vecākiem ir jābūt modriem, laiku pa laikam bērnus rūpīgi pārbaudot vai vienkārši pajautājot, vai viss ir kārtībā, lai iegūtu pārliecību par bērna pašsajūtu.

“Pie sliktas pašsajūtas vai simptomiem, kas rada bažas, noteikti būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš var sniegt ieteikumus par tālākiem izmeklējumiem, ja tādi ir nepieciešami,” norāda Ž. Kovoļova, piebilstot, ka jebkurš veidojums, kas bērnam tiek pamanīts, ir jāuzskata par ļaundabīgu līdz brīdim, kamēr nav iegūta pārliecība par pretējo.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe – diagnoste Laura Muižniece uzsver, ka gadījumos, kad bērna sliktā pašsajūta rada aizdomas par potenciāliem nopietniem veselības traucējumiem, būtu nepieciešams veikt sonogrāfiju. “Sonogrāfija ir bērniem absolūti nekaitīgs izmeklējums, pēc kura vecāki uzreiz saņem atbildi un nepieciešamības gadījumā mēs uzreiz arī varam izrunāt, kā rīkoties tālāk,” atzīst L. Muižniece.

Savukārt “BENU Aptieka Latvija” farmācijas vadītāja Vizma Vīksna norādīja – ņemot vērā to, ka aptiekā strādājošais farmaceits bieži vien ir pieejamāks par ārstu, tieši aptieka nereti ir pirmā vieta, kur tiek sākta saruna un vērsta vecāku uzmanību uz to, ka ar medikamentu iegādi vien var nepietikt. “Tablete ne vienmēr būs īstais ceļš. Ja redzam, ka tas ir nepieciešams, mēs noteikti iesakām veikt analīzes, apmeklēt ārstu un padomāt par izmeklējumiem,” uzsver V. Vīksna.

Lai gan valsts sniegtais atbalsts bērnu onkoloģisko saslimšanu ārtniecībai ir samērā plašs, ne visos gadījumos, tas ir pieejams un pieteikošs. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti norāda, ka šādos gadījumos vecāki vēršas vai nu pie Bērnu slimnīcas fonda, vai arī meklē ārstniecības iespējas ārpus Latvijas, kuras arī ne visos gadījumos ir valsts apmaksātas un tādējādi daudziem kļūst nepieejamas.

Ž. Kovaļova atzīst, ka gadījumos, kad bērniem nepieciešami padziļināti izmeklējumi, kurus valsts neapmaksā, kā, piemēram, izmeklējumi ar pozitronu emisijas tomogrāfu, vecāki vēršas pie Bērnu slimnīcas fonda, tāpat esot gadījumos, kad ārstniecība jānodrošina ārpus Latvijas.

Viņas teikto apstiprināja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, kura atzina, ka gadījumos, kad valsts atbalsts ārstniecībai nav pieejams, vecāki vēršas pie Bērnu slimnīcas fonda, kurš ik gadu vismaz 70 000 EUR novirza bērnu onkloģisko slimību ārstēšanas atbalstam.

Uz nepieciešamo papildu atbalstu bērnu onkoloģisko slimību ārstniecībai diskusijā vērsa uzmanību arī “BENU Aptiekas” mazumtirdzniecības direktore Anete Rožkalna, kura informēja, ka tieši tādēļ “BENU” rīko labdarības kampaņu „Ar sirsnību pret slimību!”, kuras ietvaros, sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu, tiek vākti ziedojumi tiem Latvijas bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām, kuriem nepietiek līdzekļu valsts neapmaksātu ārstniecības izdevumu segšanai.